Ventilācijas sistēmas: Ieteikumi, triki un veselīgs mikroklimats
Ikdienā mēs rūpīgi sekojam līdzi daudzām lietām: cenšamies ēst veselīgi, šķirojam atkritumus, tīrām zobus un uzturam kārtību mājās. Taču bieži aizmirstam par pašu svarīgāko "pārtiku", ko patērējam nepārtraukti – par gaisu.
Bez ēdiena cilvēks var izdzīvot vairākas nedēļas. Bez ūdens – dažas dienas. Bet bez gaisa? Tikai dažas minūtes.
Tieši tādēļ svaigs un tīrs gaiss mājās, kur pavadām lielāko daļu sava laika un guļam, ir kritiski svarīgs. Lūk, kas jums jāzina par pareizu ventilāciju mūsdienīgā mājoklī.
Kāpēc ar logu atvēršanu vairs nepietiek?
Mūsdienu ēkas būtiski atšķiras no tām, kas būvētas pirms vairākiem gadu desmitiem. Lai izpildītu energoefektivitātes prasības un taupītu siltumu, jaunās un renovētās mājas tiek būvētas ļoti blīvas – gandrīz kā termosi.
Vecajās mājās: Gaisa apmaiņa notika dabiski caur neblīvumiem sienās, jumtā vai logu rāmjos. Jaunajās mājās: Tās ir tik blīvas, ka dabiska gaisa apmaiņa praktiski nenotiek. Ja logi ir ciet, gaiss "stāv uz vietas".
Piesārņojums no mēbelēm, CO² un mitrums uzkrājas ļoti ātri. Teorētiski, lai nodrošinātu veselīgu vidi bez mehāniskas ventilācijas, logi būtu jāatver ik pēc 3–4 stundām – gan dienā, gan naktī.
Bet būsim reāli – kurš to dara?
Dienā mēs esam darbā vai skolā.
Atstāt logus pusvirus nav droši (zagļu risks) un tas tērē enerģiju.
Naktī mēs gribam gulēt, nevis celties pēc modinātāja, lai vēdinātu istabas.
Pilsētā atvērti logi nozīmē arī troksni un putekļus.
Tieši šeit talkā nāk mehāniskās ventilācijas sistēmas, kas padara nepārtrauktu logu virināšanu lieku.
Mīts par logiem: Vai drīkst vēdināt, ja ir sistēma?
Viens no izplatītākajiem mītiem: "Ja man ir uzstādīta ventilācijas sistēma, es nedrīkstu taisīt vaļā logus, jo tas sabojās gaisa plūsmu."
Tā nav taisnība! Ventilācijas sistēma ir radīta, lai jums palīdzētu, nevis ierobežotu. Jūs drīkstat atvērt logus un durvis tik bieži, cik vēlaties un kad vien vēlaties. Sistēma par to "neapvainosies".
Galvenais noteikums: Vēdiniet tik daudz, cik jums pašiem šķiet nepieciešams. Jo vairāk svaiga gaisa, jo labāk. Sistēma nodrošina bāzes apmaiņu, kad logi ir ciet, bet tā neliedz jums baudīt vasaras vēsmas caur atvērtu logu.
Kā sistēma zina, cik daudz jāventilē?
Pareiza ventilācija primāri nozīmē mitruma balansa uzturēšanu. Ja mitruma līmenis mājoklī ir normas robežās, parasti tas nozīmē, ka arī CO² un citi piesārņotāji ir izvadīti.
Mūsdienīgas sistēmas aprīkotas ar sensoriem, kas mēra mitrumu (un dažkārt arī CO² vai gaistošos savienojumus) un automātiski pielāgo ventilatoru darbības intensitāti.
Plānošana: Katra māja ir unikāla
Ventilācijas sistēmas netiek uzstādītas "uz labu laimi". Plānošanas posmā tiek ņemti vērā vairāki faktori:
Telpu izmērs un griestu augstums.
Plānotais iemītnieku skaits.
Ēkas hermētiskums.
Vēja un vides apstākļi.
Mērķis ir panākt gaisa apmaiņu, kas ir pietiekama, lai novērstu pelējumu un smacīgumu, bet ne pārāk liela, lai neradītu caurvēju un liekus siltuma zudumus.
Mitrums: Neredzamais ienaidnieks un sabiedrotais
Vai zinājāt, ka vidēji vienā dzīvoklī dienā rodas 10 līdz 12 litri mitruma? To radām mēs (mazgājoties, gatavojot ēst), mūsu mājdzīvnieki un telpaugi. Tāpat mitrums nāk no pašām ēkas konstrukcijām.
Īpaša uzmanība jaunbūvēm: Pirmajos 1–2 gados pēc uzcelšanas jaunbūvēs ir ārkārtīgi augsts mitruma līmenis. Betons, apmetums un krāsas žūstot izdala ūdeni, kas nonāk telpas gaisā. Šajā laikā ventilācija ir kritiski svarīga, lai novērstu ilgtermiņa bojājumus ēkai.
Veselīgs rādītājs: Telpās pie 21°C temperatūras relatīvajam gaisa mitrumam vajadzētu būt robežās no 30% līdz 80% (lai gan ilgstoši virs 60-70% palielina risku). Ja uz logiem vai vēsākās virsmās ilgstoši veidojas kondensāts, tā ir zīme – mitruma ir par daudz un ventilācija netiek galā.